Sōng Zhēn Lǜchá

Sōng Zhēn Lǜchá (松针绿茶, sōng zhēn lǜchá) ir apkopojošs nosaukums zaļajām tējām, kuru forma atdarina priežu skujas: tievas, taisnas, blīvas šķipsnas ar smailiem galiem (紧细圆直, jǐn xì yuán zhí — «blīvas, tievas, apaļas šķērsgriezumā, taisnas»). “Priežu adata” nav konkrēts ģeogrāfisks tējas veids, bet morfoloģisks tips, kas apvieno vairākas slavenas tējas no dažādām provincēm. Trīs ievērojamākie pārstāvji ir pazīstami kā “Trīs Ķīnas adatas” (中国三针, Zhōngguó Sānzhēn): Ānhuà Sōng Zhēn (安化松针, Huņaņa — apcepts/puskaltēts), Naņdzjiņas Jušhua Ča (南京雨花茶, Dzjansu — apcepts) un Eņši Juiļu (恩施玉露, Hubei — tvaicēts). Katrs no “Trīs adatām” pārstāv savu zaļuma fiksācijas metodi, un visas trīs formāli ir tējas ar formu “松针” — taču ar principiāli atšķirīgiem aromāta profiliem, ko nosaka tehnoloģija. Papildus “Trīs adatām”, formu “松针” izmanto desmitiem mazāk zināmu zaļo tēju — no hubei Suņfēnas (松峰绿茶) līdz henaņas Siņ Liņjuilu (新林玉露).

Raksta statuss: Šis ir pārskata (konceptuāls) raksts par morfoloģisko tipu “priežu adata” (松针形). Konkrētas šī tipa ģeogrāfiskās tējas ir aprakstītas atsevišķos enciklopēdijas rakstos: Ānhuà Sōng Zhēn (安化松针), Naņdzjiņas Jušhua Ča (南京雨花茶), Eņši Juiļu (恩施玉露), Suņfēn Lui Ča (松峰绿茶), Siņ Liņjuilu (新林玉露), Džedzjanas Sōng Zhēn (浙江松针) u.c.

1. Klasifikācija un Definīcija:

• Tips: Zaļā tēja (绿茶, lǜchá). Forma — “priežu adata” (松针形, sōngzhēn xíng), viena no galvenajām ķīniešu zaļās tējas morfoloģiskajām kategorijām līdzās plakanajai (扁形, biǎn xíng — Lóng Jǐng), spirālveida (卷曲形, juǎn qū xíng — Bìluóchūn), “zvirbuļa mēlīte” (雀舌形, quèshé xíng) un citām.

• Raksturojošās morfoloģiskās pazīmes: Tējas lapiņas ir tievas (紧细, jǐn xì), apaļas šķērsgriezumā (圆浑, yuánhún), taisnas (挺直, tǐng zhí) un noasinātas abos galos — gluži kā priežu skujas. Atšķirībā no plakanajām tējām (kas saplacina apcepšanas laikā), “priežu adatas” tiek veidotas garenvirziena rullēšanā (纵向搓揉, zòng xiàng cuō róu) — lapa tiek izstiepta un sašaurināta gar asi, nevis saplacināta šķērsām. Šis posms ir izšķirošs formai un prasa lielu meistarību.

• Ģeogrāfiskā izplatība: Forma “松针” nav saistīta ar konkrētu reģionu — tā sastopama Huņaņā (Ānhuà Sōng Zhēn), Dzjansu (Naņdzjiņas Jušhua Ča), Hubei (Eņši Juiļu, Suņfēn Lui Ča, Siņ Liņjuilu), Džedzjanā (Džedzjanas Sōng Zhēn), Aņhui, Juņnaņā un citās provincēs. Iegādājoties “Sōng Zhēn Lǜchá” bez norādīta reģiona, noteikti jāprecizē izcelsme — no tās ir atkarīga garša, aromāts un cena.

2. “Trīs Ķīnas adatas” (中国三针) — vēsturiskais konteksts:

• Ānhuà Sōng Zhēn (安化松针, Ānhuà Sōng Zhēn): Huņaņa. Izveidots 1959. gadā (veltīts ĶTR 10. gadadienai), balstoties uz senajām huņaņas tehnoloģijām, kas līdz 20. gadsimtam bija zudušas. Tehnologu komanda četrus gadus (1959–1963) strādāja Fužuņšaņa un Juņtaišaņa kalnos, atjaunojot prasmes un radot jaunu produktu. Metode — puscepts/puskaltēts (半烘半炒, bàn hōng bàn chǎo). Forma — garas, taisnas, elegantas “adatas” (长直秀丽, cháng zhí xiùlì), ar bagātīgi baltām pūciņām. Aromāts — blīvs un piesātināts (馥郁浓厚). Garša — saldi tīra (甜醇). Tas ir mūsdienu ķīniešu adatveida zaļo tēju “priekštecis” un Huņaņas — vienas no galvenajām tējas provincēm — pārstāvis. Astoņi ražošanas posmi, no kuriem 40 minūšu ilga manuālā formēšana (整形) ir kritisks un mehanizācijai nepakļaujams posms. 1994. gadā saņēma zelta medaļu Starptautiskajā izstādē Ulanbatorā.

• Naņdzjiņas Jušhua Ča (南京雨花茶, Nánjīng Yǔhuā Chá): Dzjansu. Izveidota 1958. gadā kā “piemiņas tēja” Naņdzjiņas revolucionārajiem mocekļiem — tās “priežu adatas” forma simbolizē nelokāmību un kritušo varoņu garā mūžzaļumu. Ražošana saistīta ar Jušhuataj (雨花台, “Lietus puķu terase”) memoriāla atklāšanu. Metode — apcepšana (炒青, chǎo qīng) mērenā 130–140 °C temperatūrā. Forma — “紧细圆直, 犹如松针” (“blīvas, tievas, apaļas, taisnas — gluži kā priežu adatas”). Aromāts — svaigs, zaļš, ar ziedu notīm. Sausās lapas krāsa — “tintes-zaļa ar sudrabainu spīdumu” (墨绿, 白毫). Kopš 1986. gada ražošana ir pilnībā mehanizēta — tiek izmantots īpašs formēšanas cilindrs, kas darbojas pēc “veļas dēļa” (搓衣板原理) principa, kurā lapiņas “sarullējas” taisnās adatās. Jušhua Ča praktiski nav sastopama ārpus Naņdzjiņas — viss apjoms tiek patērēts uz vietas. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes zona — 7 Naņdzjiņas rajoni un 2 memoriālie parki (Džunšaņliņ un Jušhuataj). Iekļauta Naņdzjiņas nemateriālā mantojuma reģistrā (2007).

• Eņši Juiļu (恩施玉露, Ēnshī Yùlù): Hubei. Vecākā saglabājusies tvaicētā zaļā tēja Ķīnā (19. gs., pēc dažām ziņām — no Kanši laikmeta, 17. gs.). Metode — tvaika fiksācija (蒸青, zhēngqīng). Forma — taisnas, blīvas, tumši zaļas “adatas” ar raksturīgu “tintes” nokrāsu (墨绿). Aromāts — “jūras”, “aļģu” (海藻香), bez “ceptas” nots. Garša — svaiga, maiga, ar izteiktu “umami”. Tā ir dzīvs liecinieks senākajai ķīniešu tvaicēšanas tehnoloģijai, ko aprakstījis Lu Jui.

• Japānas paralēle: Interesanti, ka japāņu senča (煎茶, Sencha) — arī adatveida tvaicēta zaļā tēja — ir paralēla evolūcija tai pašai formai un tehnoloģijai. Ķīniešu “松针” un japāņu senča ir cēlušās no kopīga priekšteča — Tan dinastijas tvaicētās tējas, taču attīstījušās neatkarīgi. Siņ Liņjuilu (新林玉露) no Henaņas ir unikāls “apgrieztā importa” gadījums: japāņu tvaicēšanas iekārta, kas atgriezusies Ķīnā, lai strādātu ar ķīniešu izejvielu.

3. “Priežu adatas” formēšanas tehnoloģija:

Neraugoties uz zaļuma fiksācijas metodi, izšķirošais posms ir formēšana, kas pārvērš lapu “adatā”. Ir trīs galvenās pieejas:

• Manuāla garenvirziena rullēšana (手工搓揉, shǒugōng cuō róu): Meistars ar plaukstām pārrullē lapu uz karstas virsmas vai bambusa paplātes, izstiepjot to taisnā šķipsnā. Visdarbietilpīgākā metode, kas rada visgludākās un estētiskākās “adatas”. To izmanto elitārajām Ānhuà Sōng Zhēn partijām (40 minūtes manuālas formēšanas.). Viens meistars dienā spēj apstrādāt ne vairāk kā 20 dzjiņus (10 kg) jēlas lapas.

• Mašīnformēšana (机械做形, jīxiè zuò xíng): Speciāli formēšanas cilindri vai rullīši, kuros lapa tiek sarullēta taisnās šķipsnās virzīta spiediena iedarbībā. Naņdzjiņas Jušhua Ča 1986. gadā pilnībā pārgāja uz mašīnformēšanu, kļūstot par pirmo ķīniešu zaļo tēju ar pilnībā mehanizētu ražošanu.

• Trijpakāpju rullēšana (三步揉捻, sān bù róuniǎn): Rupja → vidēja → galīga precīza rullēšana. Izmanto Eņši Juiļu un Siņ Liņjuilu — katrs posms samazina “adatas” diametru un izlīdzina formu.

4. “Priežu adatu” kā klases organoleptiskās īpatnības:

Forma “松针” ietekmē organoleptiku vairākos veidos:

• Vizuālā estētika: “Priežu adatas” ir vienas no iespaidīgākajām tējām vārīšanai stikla glāzē. Iegremdējot ūdenī, tās lēnām grimst, bieži “iekaroties” vertikāli (悬停, xuántíng) — “tējas dejas” (茶舞, cháwǔ) efekts, ko augstu vērtē zinātāji.

• Ekstrakcijas vienmērīgums: Taisnā, blīvā forma nodrošina vienmērīgu vielu izdalīšanos visā tējas lapiņas garumā — atšķirībā no saritinātām spirālēm (Bìluóchūn), kur blīvi savīts centrs atveras vēlāk nekā irdenās malas.

• Noturība pret vārīšanu: “Adatas” parasti iztur vairāk uzlējumu nekā plakanas vai spirālveida tējas — blīvā struktūra vielas “atdod” pakāpeniski. Tipiskā noturība — 5–8 uzlējumi.

• Aromāta profils: Atkarīgs no fiksācijas metodes, nevis no formas. Apceptās “adatas” (Jušhua Ča) dod kastaņu-zaļo aromātu; tvaicētās (Juiļu) — “jūras”; pusceptās/puskaltētās (Ānhuà) — saldi-blīvu. Forma pati par sevi aromātu nenosaka, bet ietekmē tā “atklāšanās” ātrumu krūzē.

5. Tējas ar formu “松针” vārīšana:

• Metode: Ieteicama “augšējās liešanas metode” (上投法, shàng tóu fǎ) — vispirms ūdens, pēc tam tēja. Tas ļauj novērot “tējas deju” un novērš trauslo “adatu” lūšanu saskarē ar karstu ūdeni.

• Temperatūra: 80–90 °C — standarta diapazons zaļajai tējai. Tvaicētajām “adatām” (Juiļu) — tuvāk 85–90 °C; apceptajām — 80–85 °C.

• Proporcija: 3 g uz 150 ml (1:50).

• Trauki: Stikla glāze — ideāla izvēle “priežu adatām”: tā ļauj pilnībā novērtēt formas vizuālo skaistumu, vertikālo “iekāršanos” un pakāpenisku atvēršanos.

• Laiks: Pirmais uzlējums — 60–90 sekundes (stikla glāze) vai 15–30 sekundes (gaivaņa, pārliešanas metode).

6. “Trīs adatu” un citu adatveida tēju salīdzinošā tabula:

• Ānhuà Sōng Zhēn: Huņaņa | Puscepts/puskaltēts | Saldi-blīva | Formas “priekštecis”
• Naņdzjiņas Jušhua Ča: Dzjansu | Apcepts | Svaiga, ziedaina | Mācību standarts; “piemiņas tēja”
• Eņši Juiļu: Hubei | Tvaicēts | “Jūras”, “umami” | Ķīnas vecākā tvaicētā tēja
• Suņfēn Lui Ča: Hubei | Apcepts + “闷黄” | Kastaņu, blīva | Džu Juaņdžan, 万里茶道
• Siņ Liņjuilu: Henaņa | Tvaicēts (jap. iekārta) | “Jūras”, salda | Kultūras apmaiņas loks Ķīna↔Japāna
• Džedzjanas Sōng Zhēn: Džedzjana | Apcepts | Kastaņu-zaļa | Džedzjanas variants klasiskajai formai

7. Interesanti fakti:

• “Priežu adatas” — jaunākā no klasiskajām formām: Atšķirībā no plakanā Lóng Jǐng (zināms no Cjiņ laikmeta) vai spirālveida Bìluóchūn (no Kanši laikmeta), forma “松针” tās mūsdienu izskatā tika izstrādāta tikai 1958.–1959. gadā — vispirms Jušhua Ča, pēc tam Ānhuà Sōng Zhēn. Eņši Juiļu pastāvēja arī agrāk, taču kā “松针” to sāka klasificēt tikai 20. gadsimtā.

• “Veļas dēlis” tējai: Naņdzjiņas Jušhua Ča mašīnformēšanā izmanto “搓衣板” (cuō yī bǎn, “veļas dēlis”) principu: lapa tiek veltnēta starp rievotām virsmām, kas kustas vienā virzienā, un “sarullējas” taisnās šķipsnās.

• Viens meistars — 10 kg dienā: Ānhuà Sōng Zhēn manuālā formēšana ir tik darbietilpīga (40 minūtes nepārtrauktas rullēšanas plaukstās), ka pat pieredzējis meistars nespēj apstrādāt vairāk par 20 dzjiņiem (10 kg) darba dienā. Šis posms nav mehanizējams, padarot elitāro Ānhuà Sōng Zhēn par vienu no “rokdarbīgākajām” Ķīnas tējām.

• Priede kā simbols: Ķīniešu kultūrā priede (松, sōng) ir nelokāmības, ilgmūžības un nesalaužamības simbols. “Priežu adatas” forma nes ne tikai estētisku, bet arī simbolisku slodzi: tā ir tēja, kas “nelūzt” — kā priede vējā. Naņdzjiņas Jušhua Ča tieši izmanto šo simboliku, veltot formu revolucionārajiem mocekļiem.

• Trīs fiksācijas metodes — viena forma: “Trīs Ķīnas adatas” ir vienīgais gadījums, kad trīs principiāli atšķirīgas zaļuma fiksācijas metodes (apcepšana, tvaicēšana, kombinētā) apvienojas vienā galīgā formā. Tas padara “松针” par unikālu morfoloģisko kategoriju: ja nogaršojat visas trīs, sapratīsiet, ka forma ir tikai “čaumala”, bet tējas dvēseli nosaka tehnoloģija.

Noslēgumā:

“Priežu adata” ir viena no elegantākajām un tehniski sarežģītākajām ķīniešu zaļās tējas formām. Aiz šķietamās vienkāršības — taisnas tievas šķipsnas — slēpjas desmitiem minūšu ilga manuāla rullēšana plaukstās, speciāli formējošie cilindri vai trijpakāpju rullēšana. “Trīs Ķīnas adatas” — Ānhuà, Jušhua, Juiļu — demonstrē, ka viena un tā pati forma var skanēt pilnīgi atšķirīgi atkarībā no tā, vai lapa ir apcepta, tvaicēta vai apstrādāta kombinētā metodē. Vāriet “adatas” stikla glāzē, izmantojot augšējās liešanas metodi, un vērojiet, kā tievas, taisnas šķipsnas lēni grimst ūdenī, karājoties vertikāli un dejojot savu “tējas deju”, kuras dēļ forma “松针” arī tika radīta.

12. Interesanti Fakti:

“Priežu adatas” forma iedvesmoja radīt īpašus tējas traukus — glāzes ar sašaurinātu dibenu (松针杯, sōngzhēn bēi), kurās “adatas” paceļas vertikāli, radot “priežu meža glāzē” efektu. Šādas glāzes ir īpaši populāras Naņdzjiņā Jušhua Ča pasniegšanai.

2008. gadā japāņu zinātnieku grupa atklāja, ka “adatas” forma rada unikālus apstākļus gaistošo aromātisko savienojumu saglabāšanai — blīvā garenvirziena struktūra darbojas kā mikrokapsula, aizturot ēteriskās eļļas lapas iekšpusē līdz vārīšanas brīdim. Tas izskaidro kvalitatīvo “adatu” īpašo aromātiskumu.

“Priežu adatas” garuma rekords pieder Ānhuà Sōng Zhēn 2019. gada eksperimentālajai partijai — atsevišķas tējas lapiņas sasniedza 5,2 cm, saglabājot raksturīgo taisno formu. Parastais “adatu” garums ir 2,5–3,5 cm.

Pastāv poētiska leģenda par formas izcelsmi: mūks-atslēdznieks no Fužuņšaņa kalniem (Huņaņa) meditēja zem senas priedes un ievēroja, ka nokritušās skujas saglabā svaigumu ilgāk nekā nokritušās lapas. Iedvesmojoties no šī novērojuma, viņš sāka rullēt tējas lapas priežu adatu formā. Lai gan tā ir tikai leģenda (reālā radīšanas vēsture ir dokumentēta), tā lieliski atspoguļo formas filozofiju — tieksmi saglabāt svaigumu un dzīvības spēku.

Tējas kultūrā pastāv jēdziens “adatainais laiks” (针形时光, zhēnxíng shíguāng) — īpašs meditatīvs stāvoklis, kas rodas, vērojot “adatu” lēno grimšanu caurspīdīgā glāzē. Daži guņfu ča meistari uzskata, ka pareizi uzvārītas “adatas” palīdz “iztaisnot” domas līdzīgi tam, kā iztaisnota pati lapa.

11. Cena un Viltojumi:

“Priežu adatu” cenu diapazons svārstās no 200 līdz 3000 juaņiem par dzjiņu (500 g) atkarībā no konkrētā veida, vākšanas sezonas un meistarības līmeņa. Elitārais manuālais Ānhuà Sōng Zhēn var maksāt 2000–3000 juaņus, mašīndarinātais Naņdzjiņas Jušhua Ča — 300–800 juaņus, Eņši Juiļu — 500–1500 juaņus par dzjiņu.

Galvenie viltojumu veidi: vasaras vai rudens izejvielu izmantošana pavasara vietā (nosakāms pēc lapas raupjuma un vāja aromāta), parastas zaļās tējas mākslīga formēšana “adatās”, neievērojot tehnoloģiju (šādas “adatas” ātri izjūk vārīšanas laikā), mazāk zināmu reģionālo “adatu” pārdošana, uzdodot par “Trīs Ķīnas adatām”.

Autentiskuma pazīmes: vienmērīgs “adatu” biezums visā garumā, dabisks spīdums bez eļļaina apvalka, elastība, viegli saspiežot (kvalitatīvas “adatas” atsperas, nevis lūzt), katram veidam raksturīgs aromāts. Īstajam Jušhua Ča ir Naņdzjiņas izcelsmes sertifikāts, Eņši Juiļu — hologrāfiska aizsardzība uz iepakojuma.

Pērkot, pieprasiet degustāciju: viltojumi karstā ūdenī ātri zaudē formu, dod duļķainu uzlējumu un plakanu garšu. Kvalitatīvas “adatas” saglabā formu pat pēc 5–6 uzlējumiem. Uzmanieties no pārāk spilgti zaļām “adatām” — iespējama krāsvielu izmantošana. Dabīgajai krāsai jābūt dziļai, bet dabiskai, bieži vien ar sudrabainām pūciņām uz virsmas.

10. Uzglabāšana:

Pareiza uzglabāšana ir kritiski svarīga, lai saglabātu “priežu adatu” formu un kvalitāti. To delikātās struktūras un zemās fermentācijas pakāpes (mazāk nekā 5%) dēļ šīs tējas ir īpaši jutīgas pret ārējiem faktoriem. Optimālie apstākļi: temperatūra 0–5°C, mitrums 50–60%, pilnīgs gaismas un svešu smaržu trūkums.

Ideāls iepakojums — hermētiski alumīnija maisiņi ar iekšējo pārtikas plastmasas slāni, ievietoti skārda vai keramikas traukos. Vakuuma iepakojums nav ieteicams — tas var sabojāt trauslās “adatas”. Istabas temperatūrā uzglabāšanas ilgums nepārsniedz 6 mēnešus, ledusskapī — līdz 18 mēnešiem.

Svarīga nianse: pēc izņemšanas no ledusskapja ļaujiet iepakojumam sasilt līdz istabas temperatūrai (2–3 stundas) pirms atvēršanas — tas novērsīs mitruma kondensāciju uz aukstajām lapiņām. Atvērtu iepakojumu jāizlieto 2–3 nedēļu laikā, uzglabājot cieši noslēgtā burkā, tālāk no garšvielām, kafijas un citiem aromātiskiem produktiem.

Bojājuma pazīmes: raksturīgās zaļās krāsas zudums (nodzeltēšana), smacējošas smakas parādīšanās, “adatu” lūstamība un drupšana. Kvalitatīvi uzglabātai tējai jābūt ar elastīgām, veselām “adatām”, dabisku spīdumu un svaigu aromātu. Neuzglabājiet dažādu veidu “adatas” vienā traukā — to aromāti var sajaukties.

9. Vārīšana:

“Priežu adatas” formas tēju vārīšana prasa īpašu pieeju, ņemot vērā to unikālo morfoloģiju. Klasiskā metode — “augšējā liešana” (上投法, shàng tóu fǎ): vispirms traukā ielej ūdeni 80–85°C temperatūrā (apceptajām) vai 85–90°C (tvaicētajām), pēc tam uzmanīgi ievieto tēju. Tas ļauj izvairīties no trauslo “adatu” salaušanas un novērot slaveno “tējas deju” (茶舞, cháwǔ).

Optimālā proporcija — 3 grami uz 150 ml ūdens. Stikla glāzē pirmais uzlējums ilgst 60–90 sekundes, gaivaņā ar pārliešanas metodi — 15–30 sekundes. Svarīga īpatnība: “adatas” atveras lēnāk nekā plakanas vai spirālveida tējas, tāpēc nesteidzieties notecināt pirmo uzlējumu.

Tvaicētajām “adatām” (Eņši Juiļu, Siņ Liņjuilu) ieteicama iepriekšēja “pamodināšana” (醒茶, xǐng chá) — noskalošana ar 60°C ūdeni 3–5 sekundes. Tas aktivizē aromātu, nezaudējot pirmo uzlējumu. Apceptajām “adatām” (Jušhua Ča, Ānhuà Sōng Zhēn) pamodināšana nav nepieciešama.

Vārīšanas īpatnība gaivaņā: izmantojiet “ātro pārliešanu” (快出水, kuài chūshuǐ), palielinot katra nākamā uzlējuma laiku par 5–10 sekundēm. Kvalitatīvas “adatas” iztur 5–8 uzlējumus, pakāpeniski atklājot dažādas garšas šķautnes. Ūdenim jābūt mīkstam (cietība ne augstāka par 3 mg-ekv/l), ideāli piemērots kalnu avota ūdens vai kvalitatīvs pudelēs pildīts ūdens.

8. Noderīgās Īpašības:

“Priežu adatas” formas tējas saglabā visas klasiskās zaļās tējas derīgās īpašības, turklāt formas un ražošanas tehnoloģijas specifika rada dažas īpatnības. Blīvā garenvirziena “adatu” struktūra veicina polifenolu un aminoskābju labāku saglabāšanos tējas lapiņas iekšpusē, nodrošinot to pakāpenisku izdalīšanos vārīšanas laikā.

Galvenie aktīvie komponenti ietver katehīnus (儿茶素, érchásù) — līdz 15–20% sausā svara, starp kuriem dominē EGCG (epigallokatehīna gallāts), kam piemīt izteiktas antioksidanta īpašības. Teanīna (茶氨酸, cháānsuān) saturs “adatās” ir īpaši augsts — forma to veicina. Teanīns atbild par nomierinošo efektu un raksturīgo “umami” garšu, kas īpaši izteikta tvaicētajos variantos (Eņši Juiļu).

Kofeīns (咖啡因, kāfēiyīn) ir koncentrācijā 2–4%, kas raksturīgs zaļajai tējai. Interesanti, ka “adatās” kofeīns izdalās lēnāk blīvās lapas struktūras dēļ, nodrošinot maigāku un ilgstošāku tonizējošu efektu bez straujiem kāpumiem. C vitamīns labāk saglabājas tvaicētajās “adatās” (līdz 250 mg/100 g Eņši Juiļu) nekā apceptajos variantos.

“Priežu adatu” specifiskie efekti: koncentrēšanās spējas uzlabošana bez pārmērīga uzbudinājuma (pateicoties kofeīna un teanīna līdzsvaram), šūnu antioksidanta aizsardzība, lipīdu metabolisma atbalsts, mīksts diurētisks efekts. Regulāra lietošana veicina “sliktā” holesterīna līmeņa pazemināšanos un asinsspiediena normalizēšanu. “Adatu” forma nodrošina optimālu derīgo vielu ekstrakciju, ja tās pareizi vārītas.