Tǎquán yún wù

Tǎquán yún wù ir vēsturiska zaļā tēja no Ānhuī provinces dienvidiem, pazīstama arī kā “Gāofēng Yún Wù” (高峰云雾, Gāofēng Yún Wù — “Augstās smailes mākoņu migla”). Tās vēsture stiepjas no Austrumu Dzjiņ dinastijas laikiem, kad tēja no Sjuāņčenas jau tika sūtīta uz galmu, cauri ziedu laikiem Cjinu laikā līdz gandrīz pilnīgai aizmirstībai republikas gados — un jaunai dzimšanai 1950. gados. Tǎquán yún wù ir tēja ar raksturu: blīva, aromātiska, ar spilgtu orhidejas noti un dziļu pēcgaršu, dzimusi augstāk par tūkstoš metriem, kur mākoņi burtiski skar tējas krūmus.

1. Klasifikācija un izcelsme:

• Tips: Zaļā tēja (nefermentēta), 烘青 (hōngqīng — fiksācija ar sekojošu žāvēšanu karstā gaisā). Pieder pie “īpašo” (特制) hōngqīng zaļo tēju kategorijas.
• Kategorija: Vēsturisks slavens tēja (历史名茶, lìshǐ míngchá). Ietilpst “Anhui desmit slavenajās tējās” (安徽十大名茶).
• Izcelsme: Ķīna, Ānhuī province (安徽省, Ānhuī Shěng), Xuānzhōu pilsētas apriņķis (宣城市, Xuānzhōu Shì), Xuānzhōu rajons (宣州区, Xuānzhōu Qū), Xīkǒu pilsētiņa (溪口镇, Xīkǒu Zhèn). Ražošanas kodols — Gāofēng Shān kalna (高峰山, Gāofēng Shān) ziemeļrietumu nogāze, Tǎquán (塔泉), Zhāngwān (张湾), Zhuāngwūtái (庄屋台) ciemi, kā arī Bàokēng (鲍坑) un Mìlóngtǎ (密龙塔) Tiānzhù (天竺村) administratīvajā ciemā.
• Ģeogrāfiskās koordinātas: Aptuveni 30°34′ z.p., 118°26′ a.g. (Xīkǒu rajons, Xuānzhōu, Níngguó un Jīngxiàn teritoriju saskarsmes vieta).

2. Vēsture un kultūras nozīme:

• Vēsture: Xuānzhōu apvidus (senā Xuānzhōu) ir viens no vecākajiem tējas audzēšanas reģioniem Ķīnā. Agrākā dokumentālā liecība par tēju no šī rajona attiecas uz Austrumu Dzjiņ dinastijas laiku (东晋, 317.–420.): Juaņ-di valdīšanas laikā (元帝, 317.–322.) Veņs Cjao (温峤, Wēn Qiáo), kurš ieņēma amatu šeit, nosūtīja uz galmu “tūkstoš dzjiņ tējas un trīssimt dzjiņ mingu” (上表贡茶一千斤，供茗三百斤) — tas ir viens no pirmajiem tējas kā galma veltes pieminējumiem Ķīnas vēsturē. Tādējādi tējas audzēšanai Xuānzhōu ir vairāk nekā 1700 gadu.

  Saskaņā ar “Xuānzhōu apriņķa hroniku” (《宣城县志》), uz dienvidiem no pilsētas simts li attālumā atrodas Jānšaņa kalns (阳山), bet vēl tālāk dienvidos — Gāofēngšaņa (高峰山), “kura virsotni vainago mākoņi” (峰冠云表). Kalna galā atradās vientuļa mītne (庵) ar dzelzs jumta dakstiņiem, kur “cilvēki dzīvoja plecu pie pleca ar pērtiķiem” (人多杂猿猴以居). Zemāk atradās Tǎquán klosteris (塔泉庵), “pie kura ražoja slaveno tēju” (下有塔泉庵并产名茶). Nosaukums “Tǎquán” (塔泉 — “pagodas avots”) radies no šī klostera un kalnu avota pie tā. No šejienes arī poētiskā formula: “塔泉尽头水，高峰云雾茶” — “Pie Tǎquán avota sākuma — ūdens, Gāofēng virsotnē — mākoņu tēja”.

  Leģenda vēsta, ka Tǎquán yún wù ziedu laiki bija Cjinu dinastijas laikā, Juņdžeņa (雍正, 1723.–1735.) un īpaši Cjaņluna (乾隆, 1736.–1795.) valdīšanas gados. Saskaņā ar vietējo leģendu, imperators Cjaņluns, nobaudījis šo tēju, esot teicis: “天生丽质难自弃，离鼻三尺奇香来” — “Dabiskais skaistums nepaslēpsies — trīs či attālumā no deguna jau jūtams brīnišķīgs aromāts”. Republikas gados ražošana panīka, un tēja faktiski tika pazaudēta. Atdzimšana sākās 1955. gadā. 1980. gados Ānhuī Lauksaimniecības universitātes Tējas fakultātes profesori Vaņs Džeņheņs (王镇恒, Wáng Zhènhéng) un Faņs Šihuijs (方世辉, Fāng Shìhuì) veica detalizētu darbu pie tehnoloģijas atjaunošanas un pilnveidošanas. 1982. gadā Tǎquán yún wù saņēma augstu novērtējumu Viskīnas slaveno tēju konkursā. 1986. gadā tai piešķirts Tirdzniecības ministrijas “Optimālas kvalitātes produkta” (商业部优质产品) nosaukums. 2002. gadā iegūts “Zaļā pārtika” (绿色食品) sertifikāts no ĶTR Zaļās pārtikas attīstības centra. 2010. gadā — zelta balva XVII Šanhajas starptautiskajā tējas kultūras festivālā nominācijā “Ķīnas slavenā tēja” (中国名茶).

• Nosaukums: 塔泉 (Tǎquán) — “pagodas avots”, no Tǎquán klostera (塔泉庵) un kalnu avota pie tā sienām. 云雾 (yún wù) — “mākoņi un migla”, klasisks epitets augstkalnu tējām, kas aug pastāvīgā mākoņainībā. Alternatīvais vēsturiskais nosaukums — Gāofēng Yún Wù (高峰云雾) — norāda uz Gāofēngšaņas kalnu (高峰山, “Augstā smaile”).

• Kultūras nozīme: Tǎquán yún wù ierindojas līdzās izcilajai Ānhuī tējas tradīcijai, blakus Huángshān Máofēng, Lù’ān Guāpiàn un Tàipíng Hóukuī. Xuānzhōu reģions pieminēts Lu Jui “Tējas kanonā”: «宣城人秦精，常入武昌山采茗» — “Xuānzhōu iedzīvotājs vārdā Cjiņs Dziņs (秦精) pastāvīgi devās uz Vučangas kalnu (武昌山) vākt tēju.” Tā ir viena no agrīnākajām liecībām par tējas vākšanu Ānhuī provincē. Jaunākajos laikos Tǎquán yún wù bija tēja ĶTR Valsts padomes kancelejai (国务院办公厅用茶) un, pēc dažām ziņām, tika eksportēta Lielbritānijas karaliskajai galma. Katru gadu Xīkǒu pilsētiņā notiek “Dienvidaustrumu Ānhuī augstkalnu tējas festivāls” (皖南高山茶叶节), kurā Tǎquán yún wù vairākkārt izcīnījusi pirmo vietu.

3. Botāniskais apraksts un izejviela:

• Suga: Camellia sinensis var. sinensis.
• Šķirne / Kultivārs: Galvenā šķirne — Xīkǒu Liǔyè Zhǒng (溪口柳叶种, Xīkǒu Liǔyè Zhǒng — “Xīkǒu vītollaps”), vietējā populācijas forma (群体种) ar šaurām, izstieptām lapām, labu pumpuru apmatotību un augstu aromātisko vielu saturu. Tā ir vidēji vēla sīklapu tipa, kas gadsimtiem ilgi piemērojusies dienvidrietumu Ānhuī kalnu apstākļiem.
• Vākšana: Vēla pavasara — parasti pēc Cjinmin (清明) līdz Gujui (谷雨, “Labības lieti”), t.i., aptuveni no aprīļa sākuma līdz beigām. Dēļ stādījumu lielā augstuma (virs 1000 m) veģetācija sākas vēlu — martā Gāofēngšaņas kalnā nereti vēl ir sniegs.
• Vākšanas standarts: Viens pumpurs un divas lapas sākotnējā atvēršanās stadijā (一芽二叶初展). Dzinuma garums — ap 8 cm. Dzinumiem jābūt veseliem, svaigiem un viendabīgiem. Tiek ievērota “četru atlasi” (四选, sì xuǎn) sistēma: dārza, krūma, zara un pumpura atlase; kā arī “astoņi aizliegumi” (八不采, bā bù cǎi): nevākt par mazus vai par lielus dzinumus, nevākt lapas bez pumpura, nevākt lietū, nevākt pusdienas svelmē utt.
• Vākšanas metode: Tikai “knišana ar balstu” (提折采法, tízhé cǎifǎ) — dzinumu uzmanīgi nolauž, nevis noplūc ar nagiem (aizliegta “knišanas ar nagu” metode, 指甲捏采). Izejviela tiek piegādāta tīros bambusa grozos, nepresēta, nesamirkusi.

4. Terruārs un audzēšanas īpatnības:

• Augšanas augstums: Ražošanas kodols — Gāofēngšaņas kalna ziemeļrietumu nogāze aptuveni 1155 m v.j.l. Tā ir viena no augstākajām vietām kalnu masīvā Xuānzhōu, Níngguó (宁国) un Jīngxiàn (泾县) saskarsmes zonā.
• Reljefs: Kalnu grēdas ir Huānšaņa atzaru (黄山余脉) turpinājums. Rajons “daudzstāvains”: virsotnes mijas ar aizām, starp stāvajām nogāzēm līkumo strauti. Stādījumi atrodas mežu augšējā joslā, mākoņu ielokā.
• Klimats: Mērens subtropu. Gada vidējā temperatūra — 15,4 °C (minimālā fiksētā — 13,7 °C, maksimālā — 40 °C). Gada nokrišņu daudzums — ap 1400 mm. Bez sala periods — 229 dienas. Īss gaismas laiks (kalni aizēno sauli) un pastāvīgas rīta/vakara miglas — galvenie kvalitātes faktori.
• Augsnes: Dziļas, labi drenētas, skābas (pH ≈ 5,5). Pamatiezis — dēdējis kalnu slāneklis ar augstu minerālvielu saturu.
• Ekoloģija: Mežainība rajonā — vairāk nekā 87%. Stādījumi atrodas dabiskā platlapu un skuju koku mežu ielokā ar bagātu bioloģisko daudzveidību. Izkliedētā gaisma (漫射光) dominē pār tiešajiem saules stariem — tas palēnina L-teanīna sadalīšanos un veicina aminoskābju uzkrāšanos, piešķirot tējai raksturīgo saldumu un dziļumu.

5. Ražošanas tehnoloģija:

Tǎquán yún wù ir “īpašo hōngqīng zaļo tēju” (特制烘青绿茶) kategorijas pārstāve, t.i., fiksāciju veic apcepjot, bet galīgo žāvēšanu — ar karstu gaisu (atšķirībā no tīri ceptajām chǎoqīng tējām). Tehnoloģija ietver astoņus posmus un balstās uz tradicionālajām metodēm, kuras tika atjaunotas un pilnveidotas 1980. gados:

• Vākšana un izklāšana (鲜叶采摘·摊放, cǎizhāi · tānfàng): Pēc nolasīšanas dzinumus izklāj plānā kārtā uz bambusa paklājiņiem tīrā, vēsā, vēdinātā telpā. Izklāšanas laiks — 4–8 stundas (maksimums 10). Lapa zaudē spīdumu, kļūst mīksta, mitruma saturs samazinās līdz 70–72%, rodas svaigs aromāts — tas ir signāls gatavībai fiksācijai.
• Fiksācija / Shāqīng (杀青, shāqīng): Veic plakanā vokā (平口锅) pie sieniņu temperatūras 110–200 °C (princips “vispirms augsta, pēc tam zemāka”). Iekrauj 220–250 g manuālai cepšanai. Pirmajās 1–2 minūtēs — lēna maisīšana ātrai iesildīšanai; pēc tam — augsta mētāšana (高抛抖翻) mitruma, zāļu smaržas noņemšanai un piedeguma novēršanai. Pēc aptuveni 5 minūtēm lapa kļūst tumši zaļa, mīksta, parādās sākotnējais tējas aromāts. Mitrums ap 60%. Iespējama arī mehāniskā fiksācija — abos gadījumos galvenais princips: “izcept cauri, izcept vienmērīgi, bez sarkaniem kātiem un lapām, bez piedegušām malām” (杀透杀匀，无红梗红叶，无焦边爆点).
• Sagriešana un formēšana (揉捻·做形, róuniǎn · zuòxíng): Pēc fiksācijas atdzesētu lapu sagriež, veidojot kompaktus, blīvus tējas gabaliņus. Spiediena pakāpe nosaka nākamā uzlējuma piesātinātību. Tǎquán yún wù tiek formēta stingros, nedaudz izliektos vārpstveida gabaliņos.
• Pirmatnējā žāvēšana (初烘, chū hōng): Iepriekšēja žāvēšana uz restēm vidējā temperatūrā.
• Atpūtināšana / Atdzesēšana (摊凉, tānliáng): Atlikušā mitruma pārdale tējas gabaliņa iekšienē — kritiski svarīgs posms aromāta viendabīgumam.
• Atkārtota žāvēšana (复烘, fù hōng): Galīgā žāvēšana līdz stabilam mitrumam ≤ 7%. Tieši šeit nostiprinās orhidejas nots (兰花香) — Tǎquán yún wù firmas zīme.
• Atbrāķēšana (干茶拣剔, gānchá jiǎntī): Manuāla neformāta tējas gabaliņu, cietu kātu un lausku noņemšana.
• Šķirošana un iepakošana (分级包装, fēnjí bāozhuāng): Gatavo tēju sadala pa šķirām un iepako.

6. Organoleptiskie raksturlielumi:

• Sausās lapas izskats: Blīvi, kompakti, nedaudz izliekti tējas gabaliņi (条紧匀细), gaļīgi un svarīgi (肥壮重实). Krāsa — tumši zaļa ar eļļainu spīdumu (色绿油润). Balti matiņi bagātīgi pārklāj virsmu, radot vieglu sudrabainu apsarmi (白毫裹身).
• Sausās lapas aromāts: Spilgts un svaigs, ar dominējošu orhidejas noti (兰花香) un vieglu kastaņa nokrāsu.
• Uzlējuma aromāts: Izteikts orhidejas aromāts (兰花香气明显) — tīrs, augsts un noturīgs. Tā ir Tǎquán yún wù “vizītkarte”, kas to atšķir no vairuma Ānhuī zaļo tēju.
• Garša: Blīva un eļļaina (醇厚, chúnhòu), ar dziļu saldumu. Pēcgarša — ilga, ar izteiktu salduma atgriešanos (甘甜生津, gāntián shēngjīn) un svaiguma sajūtu, kas mutē saglabājas vairākas minūtes. Raksturojums “淡中有回味” (dàn zhōng yǒu huíwèi — “šķietamā vieglumā — pēcgaršas dziļums”) precīzi atspoguļo šīs tējas stilu.
• Uzlējuma krāsa: Caurspīdīga, spilgta, no maigi zaļas līdz dzeltenzaļai (清澈明丽). Uzlējuma tīrība — augsta.
• Tējas dibens (叶底, yèdǐ): Maigi zaļa ar dzeltenīgu nokrāsu (芽叶嫩黄绿), mīksta, elastīga, ar labi saglabātiem pumpuriem un lapiņām.

7. Ķīmiskais sastāvs:

• Polifenoli (茶多酚): Saturs — ap 27,15% no sausās masas (pēc analīžu datiem par kodola zonas Tǎquán izejvielu). Galvenās frakcijas — katehīni (EGCG, EGC, ECG).
• Aminoskābes (氨基酸): Paaugstināts saturs — 4,18% no sausās masas. Tas ir augsts rādītājs, kas nodrošina izteiktu saldumu un “umami” nokrāsu. L-teanīns — dominējošā aminoskābe.
• Alkaloīdi: Kofeīns (咖啡碱) — ~2,5–4%. Teobromīns un teofilīns — nelielos daudzumos.
• Ūdenī šķīstošās ekstraktvielas (水浸出物): Augsts saturs — virs Ānhuī zaļo tēju vidējā, kas izskaidro uzlējuma piesātinātību un “ķermeni”.
• Vitamīni: C (askorbīnskābe — labi saglabājas, pateicoties saudzīgajai hōngqīng tehnoloģijai), B₁, B₂, E, K.
• Minerālvielas: Kālijs, mangāns, cinks, fluors, fosfors.
• Ēteriskās eļļas un gaistošie savienojumi: Linalools, linaloola oksīds, nerolidols, geraniols, indols — veido kompleksu orhidejas aromātu. Metilsalicilāts — atbild par svaigo “zaļo” noti.
• Īpatnība: Polifenolu un aminoskābju attiecība (27,15 : 4,18 ≈ 6,5 : 1) atrodas optimālajā zonā augstas kvalitātes zaļajām tējām: pietiekami polifenolu “ķermenim”, bet aminoskābes mīkstina rūgtumu un pievieno saldumu.

8. Veselīgās īpašības:

• Antioksidantu aizsardzība: Augstais katehīnu (īpaši EGCG) saturs nodrošina spēcīgu neitralizējošu iedarbību pret brīvajiem radikāļiem, kas palēnina šūnu novecošanos.
• Tonizēšana un fokusēšanās: Klasiskā saistviela “kofeīns + L-teanīns” nodrošina maigu uzmanības pacēlumu bez nervozitātes — ideāli piemērots rīta vai darba tējas dzeršanai.
• Sirds un asinsvadu sistēma: Polifenoli palīdz uzturēt asinsvadu sieniņu elastību un normalizēt holesterīna līmeni.
• Gremošana: Zaļā tēja stimulē kuņģa sulas sekrēciju un zarnu kustīgumu. Tǎquán yún wù ar savu blīvo ķermeni ir labs pavadonis pēcpusdienas tējas dzeršanai.
• Imunitāte: C vitamīns un polifenoli atbalsta organisma aizsargfunkcijas.
• Kognitīvās funkcijas: L-teanīns stimulē alfa smadzeņu viļņu ģenerāciju, uzlabojot atslābinātas koncentrēšanās un radošās domāšanas stāvokli.
• Mutes dobums: Fluors un katehīni kavē patogēno baktēriju vairošanos, samazinot kariesa risku un atsvaidzinot elpu.
• Svarīgi: Cilvēkiem ar jutīgu kuņģi nav ieteicams dzert šo tēju tukšā dūšā ievērojamā polifenolu satura dēļ. Optimāli — 30–60 minūtes pēc ēšanas.

9. Pagatavošana:

• Ūdens temperatūra: 90–95 °C — ievērojami karstāka nekā daudzām maigajām zaļajām tējām. Tǎquán yún wù blīvajai lapai nepieciešama augsta temperatūra, lai pilnībā atklātu aromātu un garšu.
• Tējas daudzums: 3–4 g uz 200 ml (glāze) vai 5 g uz 150 ml gaiwanu.
• Trauki: Caurspīdīga stikla glāze ar taisnām sieniņām — ieteicama, lai labāk novērotu tējas gabaliņus. “Augšējās uzliešanas” metode (上投法, shàngtóu fǎ): vispirms ielej karstu ūdeni, pēc tam uzmanīgi nolaiž tējas gabaliņus — tie lēni grimst, atveroties kustībā. Piemēroti ir arī porcelāna gaiwans vai stikla tējkanna.
• Process:
  1. Sasildiet traukus ar verdošu ūdeni, izlejiet.
  2. Ielejiet ūdeni 90–95 °C temperatūrā līdz 2/3 glāzes tilpuma.
  3. Uzmanīgi iemetiet sauso lapu ūdenī.
  4. Pirmā ievilkšana — 1,5–2 minūtes (glāze). Ieelpojiet aromātu: orhidejas notīm jāatklājas jau pēc pirmās uzliešanas.
  5. Dzeriet, atstājot apmēram trešdaļu uzlējuma glāzē pirms papildināšanas.
  6. Papildināšanas reižu skaits — 2–3 (glāze) vai 4–6 uzliešanas (gaiwans, pa 30–60 sekundēm ar palielinājumu).

10. Uzglabāšana:

• Tara: Hermētiska, necaurspīdīga — skārda bundžas vai vakuuma folijas maisiņi.
• Temperatūra: Ledusskapis 0–5 °C stingri hermētiskā iepakojumā. Pirms atvēršanas uzsildīt līdz istabas temperatūrai, lai izvairītos no kondensāta.
• Gaisma un mitrums: Absolūti ienaidnieki. Uzglabāt tālāk no virtuves garšvielām, parfimērijas, zālēm.
• Termiņš: 6–12 mēneši pilnīgai garšas baudīšanai. Hōngqīng zaļās tējas ir nedaudz stabilākas par chǎoqīng zaļajām uzglabāšanā, taču princips “dzert jaunu” darbojas pilnībā.

11. Cena un viltojumi:

• Cenu kategorija: Vidējais un vidēji augsts segments starp Ānhuī zaļajām tējām. Tēja no kodola zonas (Tǎquán ciems, ~1155 m augstumā) maksā ievērojami dārgāk nekā produkcija no pieguļošajiem līdzenumu rajoniem. Tǎquán yún wù ieņem “tējas zinātājiem” nišu — mazāk pazīstama plašai publikai nekā Huángshān Máofēng, taču zinātāju novērtēta dziļā rakstura dēļ.
• Kā izvairīties no viltojumiem:
  • Pērciet no Xīkǒu (溪口镇) ražotājiem ar izcelsmes apliecinājumu. “Zaļās pārtikas” sertifikāts (绿色食品) — papildu garantija.
  • Novērtējiet izskatu: īstā Tǎquán yún wù — kompakti, blīvi tējas gabaliņi ar eļļainu spīdumu un bagātīgu baltu pūku. Irdens, blāvs lapojums ir aizvietošanas pazīme.
  • Aromāts: orhidejas tonim jābūt dabīgam, bez asuma un “karameļu” salduma.
  • Uzlējums: caurspīdīgs, maigi zaļš. Duļķainība vai brūngana nokrāsa — satraucošs signāls.
  • Garša: pirmais malks var šķist delikāts, taču pēcgaršai jābūt dziļai un ilgstošai (淡中有回味). Pēcgaršas trūkums atklāj viltojumu.

12. Interesanti fakti:

• Ražošanas rajons atrodas trīs apriņķu — Xuānzhōu, Níngguó un Jīngxiàn — saskares punktā un ir Huānšaņa kalnu sistēmas (黄山余脉) turpinājums. Faktiski Tǎquán yún wù ir slaveno Huānšaņa tēju “jaunākais brālis”, kas aug tajos pašos ģeoloģiskajos veidojumos.
• Tǎquán klosteris (塔泉庵), kas deva nosaukumu tējai, atradās Gāofēngšaņas nogāzē. Saskaņā ar “Xuānzhōu apriņķa hroniku”, tā jumts bija klāts ar dzelzs dakstiņiem (铁瓦), un iemītnieki “dzīvoja plecu pie pleca ar pērtiķiem” — tēls, kas sasaucas ar leģendu par “tēju, ko savāc pērtiķi” (猴采茶), izplatītu citos Ānhuī kalnu rajonos.
• Pēc zaudēšanas Republikas gados tēja tika atjaunota 1955. gadā, un tehnoloģisko pilnveidi veica profesori Vaņs Džeņheņs un Faņs Šihuijs no Ānhuī Lauksaimniecības universitātes 1980. gados — rets gadījums, kad akadēmiskā zinātne tieši “atdzīvināja” vēsturisku tēju.
• Tǎquán yún wù kādu laiku tika piegādāta kā “tēja ĶTR Valsts padomes kancelejai” (国务院办公厅用茶), un atsevišķas partijas tika eksportētas Lielbritānijas karaliskajai galmai (出口英国皇室).
• Ikgadējais “Augstkalnu tējas festivāls” (皖南高山茶叶节) Xīkǒu ir viens no dienvidaustrumu Ānhuī galvenajiem tējas pasākumiem. Tǎquán yún wù vairākkārt uzvarēja festivāla konkursa vērtējumos, trīs gadus pēc kārtas iegūstot pirmo vietu.

13. Salīdzinājums ar citām zaļajām tējām:

• Huángshān Máofēng (黄山毛峰, Huángshān Máofēng): Visslavenākā Ānhuī zaļā tēja. Máofēng — hōngqīng, tāpat kā Tǎquán yún wù, bet no maigākas izejvielas (pumpurs + pirmā lapa), ar izliektu “putna mēles” formu un smalku saldu aromātu. Tǎquán yún wù — blīvāka un “muskulīgāka”, ar izteiktāku orhidejas noti un dziļu pēcgaršu. Máofēng — zīds, Tǎquán — samts.
• Jīngxiàn Lánxiāng (泾县兰香, Jīngxiàn Lánxiāng): Zaļā tēja no kaimiņu Jīngxiàn apriņķa — vēl viena “orhideju dzimtas” pārstāve. Lánxiāng — smalkāka un iegarenāka pēc formas, ar caurspīdīgu ziedu aromātu. Tǎquán yún wù — kompaktāka, smagāka, ar lielāku ķermeņa pilnību.
• Lúshān Yún Wù (庐山云雾, Lúshān Yún Wù): Dzjansji provinces “mākoņu tēja” no “dižo desmitnieka”. Lielāka lapa, biezsienu tējas gabaliņi, izteikta terpība. Tǎquán yún wù — izsmalcinātāka un aromātiskāka, ar labāku salduma un rūgtuma līdzsvaru.
• Jìngtíng Lǜ Xuě (敬亭绿雪, Jìngtíng Lǜ Xuě): Vēl viena vēsturiska zaļā tēja no Xuānzhōu, no Dziņtīnšaņa kalna. Atšķiras ar “sniega” efektu — baltie matiņi, atdaloties no tējas gabaliņiem pagatavošanā, lēni grimst kā sniegpārslas. Stils — vieglāks un kontemplatīvāks. Tǎquán yún wù — blīvāka, “svarīgāka” un piesātinātāka.

Noslēgumā:

Tǎquán yún wù — tēja ar likteni. Dzimusi tūkstoš metru augstumā, (pēc leģendas) apdziedāta paša Cjaņluna, zaudēta XX gadsimta vētrās un atdzimusi zinātnieku pūliņiem — tā nes sevī to pašu “dziļumu aiz šķietamā viegluma”, kas atšķir izcilās Ānhuī tējas. Tās orhideju aromāts, blīvais, eļļainais ķermenis un ilgā, pieaugošā salduma pēcgarša padara to par atklājumu tiem, kas jau pazīst Máofēng un Houkuī un meklē ko jaunu, taču ne mazāk cienīgu. Uzvāriet to karstāku — 90–95 °C, pretēji paradumam saudzēt zaļo lapu, — un tā atbildēs ar pilnību, kādu no mākoņa negaidāt.