Wǔdāng Dào Chá

Wǔdāng Dào Chá ir viena no četrām slavenajām Ķīnas «raksturīgajām tējām» (四大特色名茶), līdzās Xī Hú Lóngjǐng, Wǔyīshān klints tējai un klostera chánchá. Tas ir reģionāls zīmols, kas apvieno tējas dārzus Šijaņas pilsētā (十堰, Shíyàn) Hubei ziemeļrietumos, svēto Udaņa kalnu pakājē — galvenajā daoisma mītnē Ķīnā. Tējai īpašu vērtību piešķir tūkstošgadīgā saikne ar daoistu «dào chá» (道茶) kultūru, augstkalnu terroir un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes statuss.

1. Klasifikācija un izcelsme:

• Tips: Zaļā tēja (nefermentēta). Galvenais līnijas produkts ir zaļā tēja; zem vienotā lietussarga zīmola tiek ražota arī sarkanā tēja, uluns un hēi chá, taču vizītkarte joprojām ir tieši zaļā Wǔdāng Dào Chá.
• Kategorija: Reģionāla tēja ar aizsargātu izcelsmi — valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts (全国农产品地理标志, reģistrēts ĶTR Lauksaimniecības ministrijā 2010. gada 15. novembrī). Kopš 2014. gada tai piešķirts tituls «Ķīnas kultūras tēja Nr. 1» (中国第一文化名茶), ko piešķīrusi Ķīnas Kvalitatīvās lauksaimniecības produktu attīstības asociācija.
• Izcelsme: Ķīna, Hubei province (湖北, Húběi), Šijaņas pilsētas apgabals (十堰, Shíyàn). Aizsargātās izcelsmes zona ietver Džūsji (竹溪, Zhúxī), Džūšaņas (竹山, Zhúshān), Faņas (房县, Fáng Xiàn) apriņķus, bijušos Juņsjaņas (郧县) un Juņsji (郧西) apriņķus, Daņdzjankou pilsētu (丹江口, Dānjiāngkǒu) un Džanvaņas (张湾) un Maodzjaņas (茅箭) rajonus Šijaņas pilsētā.
• Ģeogrāfiskās koordinātas: Aptuveni 32,40° z.pl., 110,80° a.g. (Udaņa kalna rajons un apkārtējās Šijaņas apgabala tējas saimniecības).

2. Vēsture un kultūras nozīme:

• Vēsture: Wǔdāng Dào Chá ir viena no senākajām Hubei tējām, kuras vēsture nesaraujami saistīta ar daoistu mītnēm Udaņa kalnā (武当山, Wǔdāng Shān), pirmajā no četriem svētajiem daoisma kalniem Ķīnā. Saskaņā ar daoistu nostāstiem Udaņa iemītnieki sāka košļāt svaigas tējas lapas prāta skaidrībai jau senatnē, pakāpeniski pārejot no košļāšanas uz vārīšanu, bet pēc tam uz klasisko aplešanu. Daoisti šo dzērienu sauca par Tàihé Chá (太和茶, «Lielās harmonijas tēja») — pēc Udaņa kalna otrā nosaukuma — Tàihéshān (太和山). Tanu laikmetā (唐, 618–907) tēja no Džūsji-Meidzigunas (竹溪梅子贡) rajona jau tika uzskatīta par imperatora nodevas dāvanu. Vēstījums vēsta, ka troņmantnieks Lǐ Xián (nākamais imperators Táng Zhōngzōng), ceļojot cauri Džūsji, ar vietējo tēju izārstējās no karstuma dūriena, pēc kā to pasniedza imperatorei Wǔ Zétiān, kura pasludināja Meidzigunas tēju par galma tēju. 48 senie tējas koki Meidzījā (梅子垭) saglabājušies līdz mūsdienām. Minu dinastijas laikā (明, 1368–1644) imperators mobilizēja 200 000 meistaru 14 gadus ilgai Udaņa piļu tempļu rekonstrukcijai; šajā periodā daoisti piegādāja savu tēju galmam kā nodevu gòngpǐn (贡品). 2009. gadā Wǔdāng Dào Chá tika piešķirts tituls «Hubei provinces kultūras tēja Nr. 1» (湖北第一文化名茶). 2010. gadā tā tika reģistrēta kā valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkts. 2014. gadā tā ieguva titulu «Ķīnas kultūras tēja Nr. 1». 2017. gadā Džedzjanas universitāte izstrādāja jaunu zīmola stratēģiju ar devīzi «Pǔ shǒu fāng yuán · xún xīn ér xíng» (朴守方圆·循心而行 — «Vienkārši ievērot likumu, rīkoties pēc sirds aicinājuma»).
• Nosaukums: «Wǔdāng» (武当) — svētais kalns un reģions; «Dào» (道) — Ceļš, daoisma centrālais jēdziens; «Chá» (茶) — tēja. Burtiski: «Daoistu tēja no Udaņa kalna». Alternatīvais vēsturiskais nosaukums — «Tàihé Chá» (太和茶), kur «tàihé» nozīmē «lielā harmonija» — absolūta miera un līdzsvara stāvoklis, uz kuru tiecas daoistu prakse. Daoisti teica: «Izdzēris šo tēju — un sirds skaidra, gars mierīgs, harmonija galēja, tas ir tàihé» (心平气舒，人生至境，平和至极，谓之太和).
• Kultūras nozīme: Wǔdāng Dào Chá ir viena no divām lielākajām reliģiskajām tējām Ķīnā līdzās budistu chánchá (禅茶). Daoistu tējas tradīcija balstās uz trim pīlāriem: dziedināšana (饮茶消病 — «dzert tēju, izdzenot slimību»), ķermeņa stiprināšana (养生健身 — «barot dzīvību, stiprināt veselību») un gara pilnveidošana (修身养性 — «pilnveidot sevi, izkopt dabu»). Princips «hé jìng yí zhēn» (和静怡真 — «harmonija, miers, prieks, patiesums»), ko daoisti ievēro zuòchán (坐禅, sēdošā meditācija) praksē, tieši pārnests uz tējas rituālu. Udaņa daoistu mītnēs ikgadējās ceremonijās trešā mēness mēneša trešajā dienā un devītā mēneša devītajā dienā tiek iekļauts labākās tējas ziedojums dievībai Zhēnwǔ (真武). Vēsturiski Šijaņas rajons bija «Lielā tējas ceļa» (万里茶道) mezgls: tēja no Sjičjiņas-Babaņšaņas reģiona pa Haņšui upi devās uz Sjanjanu, tālāk caur Siaņu izgāja uz Zīda ceļu, bet pa ziemeļu atzaru — caur Iekšējo Mongoliju — uz Krieviju.

3. Botāniskais apraksts un izejviela:

• Suga: Camellia sinensis var. sinensis.
• Šķirne / kultivars: Pārsvarā vietējie populāciju stādījumi (群体种, qúntǐ zhǒng) — ģenētiski daudzveidīgas līnijas, pielāgotas Cjiņba kalnu terroir. Sastopamas gan sīklapu (小叶种), gan lielu lapu (大叶种) formas. Faņas apriņķī atklāti savvaļas tējas koki ar stumbra apkārtmēru līdz 3,2 m un vecumu vairāk nekā tūkstoš gadu — iespējams, vieni no vecākajiem Centrālajā Ķīnā.
• Plūkums: Pārsvarā pavasarī (marts — aprīlis); augstākās kvalitātes partijas — agrs pavasara plūkums pirms Qīngmíng (清明). Masu partijām pieļaujams vasaras un rudens plūkums.
• Plūkuma standarts: Augstākajiem gradiem — viena pumpurs vai pumpurs ar vienu augšējo lapu (一芽一叶); standarta gradiem — pumpurs ar divām augšējām lapām (一芽二叶).
• Prasības izejvielai: Vesela, svaigi plūkta, bez mehāniskiem bojājumiem. Izejvielu piegādā uz ražotni iespējami īsā laikā, lai novērstu pašoksidēšanos.

4. Terroir un audzēšanas īpatnības:

Šijaņas rajons atrodas Cjiņlina kalnu (秦岭) atzaru un Daba kalnu (大巴山) saskares vietā, Haņšui upes augštecē — Jandzi lielākās pietekas augšdaļā. Tā ir ūdens sateces baseina projekta «Ūdens pārvade no dienvidiem uz ziemeļiem» (南水北调) kodola zona, kas nodrošina ārkārtīgu ūdens resursu tīrību un stingrus vides standartus saimniecību vadīšanā.

• Augšanas augstums: 500–1200 m v.j.l. Galvenā izcilā tējas zona — vidējkalni (700–1000 m).
• Klimats: Ziemeļu subtropu musonu, kontinentāls apakštips. Gada vidējā temperatūra ap 15,3 °C, bezsala periods ~242 dienas. Gada vidējais nokrišņu daudzums ~834 mm. Gada insolācija ~1835 stundas. Ziemas mīkstas, vasara bez ekstrēma karstuma; izteikta diennakts temperatūras amplitūda veicina aromātisko vielu uzkrāšanos.
• Mikroklimats: Kalnu reljefs ar augstuma kritumiem, dziļas upju ielejas, trīs lieli ūdenskrātuvji (tostarp Daņdzjankou) veido spēcīgu «ūdens-miglas efektu»: bieži mākoņi un miglas izkliedē tiešos saules starus, paaugstinot difūzās radiācijas īpatsvaru — optimāls režīms aminoskābju un aromātisko savienojumu sintēzei tējas lapā.
• Augsnes: Pārsvarā dzeltenbrūnās (黄棕壤) un smilšainās augsnes uz metamorfizētu un karbonātisku iežu pamatnes. pH 4,0–6,5 (skābas un vāji skābas). Organiskās vielas saturs 1,0–2,0 %. Augsnes bagātinātas ar mikroelementiem — fosforu, cinku un selēnu, kas pozitīvi ietekmē tējas minerālo profilu.
• Agrotehnika: Reģions ir viena no lielākajām ekoloģiski tīras un bioloģiskas tējkopības zonām Ķīnā. Bagātīga meža sega, dabiskie kaitēkļu ienaidnieki (putni, zirnekļi) un minimāls rūpnieciskais tuvums ļauj veidot plantācijas ar ļoti zemu pesticīdu slodzi. Daudzām saimniecībām ir bioloģiskā sertifikācija.

5. Ražošanas tehnoloģija:

Tehnoloģija vērsta uz maksimālu lapas dabiskā zaļā rakstura saglabāšanu un tīra, noturīga kastaņu aromāta veidošanu — reģiona vizītkarti. Klasiskā shēma zaļajai Wǔdāng Dào Chá ietver šādus posmus:

• Plūkums (采摘 — cǎizhāi): Roku izlases pumpuri un jaunās lapas. Izcilajām partijām plūkumu veic agri no rīta, izejvielu nekavējoties nogādā cehā.
• Izklāšana / vītināšana (摊晾 — tānliàng): Svaigi plūkto izejvielu izklāj plānā kārtā vēdināmā telpā uz 2–4 stundām. Mērķis — mitruma izlīdzināšana, vieglas iztvaikošanas sākums un sagatavošana fiksācijai. Lapa viegli pavīst, kļūst mīkstāka un plastiskāka.
• Zaļuma fiksācija (杀青 — shāqīng): Galvenais posms: 180–220 °C temperatūrā (vokā vai rotācijas cilindrā) ātri tiek inaktivēti fermenti, apturot oksidēšanos. Veidojas kastaņu-riekstu aromāta (栗香, lì xiāng) pamats — Wǔdāng Dào Chá raksturīgā nots. Ilgums 3–5 minūtes atkarībā no partijas apjoma.
• Sagriešana (揉捻 — róuniǎn): Mehāniska šūnu sieniņu sagraušana, lai atbrīvotu sulu un veidotu garšas dziļumu. Vienlaikus lapa iegūst primāro formu — blīvu vijumu vai sarullētu «žgūtīti».
• Formēšana (做形 — zuòxíng): Galīgās raksturīgās formas radīšana — plakana lapa, adatveida vai spirāliska, atkarībā no konkrētā līnijas apakšprodukta. Posms var ietvert manuālu presēšanu vokā vai formēšanas mašīnā.
• Žāvēšana (烘干 — hōnggān): Sasniegšana līdz stabilam mitrumam (≤6,5 %) 80–100 °C temperatūrā. Aromāta galīgā stabilizācija, atlikušā «zaļā» zāļainuma noņemšana, kastaņu saldā toņa nostiprināšana.

6. Organoleptiskās īpašības:

• Sausās lapas ārējais izskats: Sīkas, smalkas, vienmērīgas lapiņas ar blīvu struktūru. Krāsa — smaragdzaļa (翠绿, cuìlǜ), virsma spīdīga, ar vieglu sudrabainu pūciņu uz augstāko gradu pumpuriem.
• Sausās lapas aromāts: Tīrs, svaigs, ar izteiktām kastaņu (栗香) notīm — firmas Wǔdāng Dào Chá marķieris. Vieglas ziedu nianses otrajā plānā.
• Uzlējuma aromāts: Augsts, noturīgs, spilgts. Dominē kastaņu-riekstu tēma, papildināta ar zālāju-pļavas svaigumu un tikko manāmu ziedu niansējumu. Aromāts saglabājas vairāku apliešanas reižu laikā.
• Garša: Svaiga, tīra, dzīva. Vidēja miesas intensitāte, gluda tekstūra. Priekšplānā — izteikts saldums (鲜甜) un maigs «sulīgums» (鲜爽, xiānshuǎng). Rūgtums un sāruma minimāli. Ilgstoša pēcgarša ar pieaugošu atgriezenisko saldumu (回甘, huígān) un svaiguma sajūtu.
• Uzlējuma krāsa: Maigi zaļa (嫩绿) vai dzeltenzaļa, spilgta, caurspīdīga, ar labu gaismas «dzīvīgumu».
• Tējas dibens (aizvārītā lapa): Maigi zaļš, vienmērīgs, ar labi atvērtām veselām lapiņām un pumpuriem. Lapas tekstūra stingra, sulīga.

7. Ķīmiskais sastāvs:

• Polifenoli (katehīni): Mērens saturs zaļajām tējām — galvenais antioksidantu potenciāla avots. Dominē epigallokatehīna-3-gallāts (EGCG) un epikatehīna gallāts (ECG).
• Aminoskābes: Paaugstināts saturs salīdzinājumā ar reģiona zaļo tēju vidējiem rādītājiem, ko nosaka augstkalnu terroir un biežās miglas. L-teanīns — galvenais komponents, kas atbild par maigo saldumu, «umami» niansi un relaksējošo efektu.
• Alkaloīdi: Kofeīns (~2–3 % sausas masas), teobromīns un teofilīns niecīgā daudzumā.
• Ūdenī šķīstošās ekstraktvielas: Pēc netiešiem datiem — ne mazāk par 38–42 %, kas nodrošina atkārtotu apliešanu.
• Vitamīni: C (askorbīnskābe — viens no augstākajiem rādītājiem starp ķīniešu zaļajām tējām, pateicoties saudzīgai apstrādei), B grupa (B₁, B₂), E vitamīns.
• Minerālvielas: Cinks (Zn), selēns (Se) — atzīmēti kā nozīmīgi mikroelementi, kas nāk no reģiona mineralizētajām augsnēm. Klāt arī fosfors, kālijs, mangāns, fluors.
• Ēteriskās eļļas: Sarežģīta kompozīcija no vairāk nekā 300 gaistošiem savienojumiem veido kastaņu-ziedu aromātisko profilu. Galvenie komponenti — linalools, geraniols, cis-jasmons un pirazīni.

8. Derīgās īpašības:

• Antioksidantu aizsardzība: Augsts katehīnu (īpaši EGCG) saturs nodrošina brīvo radikāļu neitralizāciju un vispārēju šūnu aizsardzību.
• Maiga tonizēšana: Kofeīna un L-teanīna kombinācija sniedz vienmērīgu, bez satraukuma možuma pieplūdumu un koncentrēšanās uzlabošanos bez kafijai raksturīgā «krituma».
• Imunitātes atbalsts: Pētījumi norāda uz zaļās tējas polifenolu spēju paaugstināt organisma pretvīrusu noturību.
• Kardioprotektīvā iedarbība: Katehīni veicina veselīga holesterīna līmeņa un asinsvadu elastības uzturēšanu.
• Gremošanas uzlabošana: Maigi stimulē peristaltiku un gremošanas fermentu sekrēciju, piemērota ēšanas pavadīšanai.
• Kognitīvais atbalsts: L-teanīns stimulē smadzeņu alfa ritmus, uzlabojot uzmanību un domāšanas skaidrību — nav nejaušība, ka daoistu mūki gadsimtiem izmantoja šo tēju meditācijas praksēm.
• Selēns un cinks: Reģiona mikroelementu profils papildus atbalsta organisma antioksidantu fermentu sistēmas (glutationperoksidāzi u.c.).
• Pretnovecošanās potenciāls: Polifenolu un vitamīnu (C, E) komplekss palēnina šūnu oksidēšanās procesus, ko tradicionāli saista ar novecošanās aizkavēšanu — nav nejaušība, ka daoisti savu tēju uzskatīja par «ilgmūžības eliksīru».

Svarīgi ņemt vērā individuālo jutību pret kofeīnu. Personām ar paaugstinātu kuņģa skābumu nav ieteicams dzert zaļo tēju tukšā dūšā.

9. Pagatavošana:

• Ūdens temperatūra: 75–85 °C. Vismaigākajiem pavasara gradiem (vientuļie pumpuri) — 75–80 °C; nobriedušākām lapām — līdz 85 °C.
• Tējas daudzums: 3 g uz 150 ml (gaiwaņa) vai 5–7 g uz 200–250 ml (stikla glāze).
• Trauki: Porcelāna gaiwaņa (盖碗) — ideāli atklāj kastaņu aromātu un ļauj precīzi kontrolēt ekstrakciju. Stikla glāze vai stikla kolba — vizuālai baudīšanai, vērojot lapu deju. Ikdienas tējas baudījumam pieļaujams porcelāna tējkanna.
• Process:
  1. Sasildīt trauku ar karstu ūdeni un notecināt.
  2. Iebērt tēju, viegli sakratīt gaiwaņu, lai pamodinātu aromātu (闻香, wén xiāng).
  3. Pirmais apliešanas reizi: ieliet ūdeni gar gaiwaņas sieniņu, ļaut ievilkties 15–20 sekundes, notecināt. Šī ir «pamodināšanas» apliešana lapas atvēršanai.
  4. Otrais apliešanas reizi: 20–30 sekundes. Tieši šeit atklājas kastaņu aromāta un saldās garšas pilnība.
  5. Trešā–ceturtā apliešana: 30–45 sekundes, aromāts pāriet maigākā, ziedu reģistrā.
  6. Sekojošās apliešanas: palielināt laiku par 10–15 sekundēm. Kvalitatīva Wǔdāng Dào Chá iztur 4–6 apliešanas.
  7. Ja iegremdē glāzē (大杯泡): 2–3 g uz 200 ml, ievilkšanas laiks 1,5–2,5 minūtes, ūdeni var papildināt 2–3 reizes.

10. Uzglabāšana:

• Zaļajai tējai nepieciešama stingra aizsardzība no skābekļa, mitruma, gaismas, siltuma un svešiem aromātiem — pieciem svaiguma «ienaidniekiem».
• Optimālā uzglabāšanas temperatūra: 0–5 °C (ledusskapis) hermētiskā iepakojumā. Pirms atvēršanas iepakojumu nepieciešams sasildīt līdz istabas temperatūrai, lai izvairītos no kondensēšanās.
• Tara: vakuuma folijas polietilēna maisiņi vai skārda bundžas ar ciešu vāku. Pieļaujama uzglabāšana saldētavā (−18 °C) ilgtermiņa krājumiem (līdz 18 mēnešiem).
• Ieteicamais lietošanas termiņš: 6–12 mēneši pēc izgatavošanas. Augstvērtīgās pavasara partijas vislabāk baudīt pirmajos 6 mēnešos, kad kastaņu aromāts ir visspilgtākais.

11. Cena un viltojumi:

• Cenu kategorija: Pavasara grads no vientuļajiem pumpuriem (明前茶) — visdārgākais; lietus sezonas masu partijas (谷雨后) — pieejamākas. Diapazons plašs — no budžeta ikdienas tējas līdz kolekcionējamiem mikrolotiem no konkrētām saimniecībām.
• Cenas faktori: Plūkuma sezona (agrs pavasaris — dārgāks), izejvielas grads (vientuļie pumpuri → pumpurs + lapa → divas lapas), augšanas augstums, konkrēts apakšreģions (tējas no Džūsji un Faņas tradicionāli tiek vērtētas augstāk).
• Kā izvairīties no viltojumiem:
  • Pirkt no sertificētiem ražotājiem ar tiesībām izmantot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes zīmi (地理标志).
  • Novērtēt ārējo izskatu: īstai Wǔdāng Dào Chá ir vienmērīgs sīks vijums, smaragdzaļa krāsa bez brūniem plankumiem.
  • Pārbaudīt aromātu: raksturīgajam kastaņu-riekstu tonim (栗香) nevajadzētu būt asam vai ķīmiskam — mākslīga aromatizēšana viegli atpazīstama pēc uzbāzīgas, «plakanas» smaržas.
  • Uzlējumam jābūt spilgtam, caurspīdīgam, dzeltenzaļam, bez duļķēm.
  • Aizdomīgi zema cena «izcilai pavasara» Wǔdāng Dào Chá — gandrīz garantēta citu reģionu izejvielu aizstāšanas vai pagājušā gada tējas pārsaiņošanas pazīme.

12. Interesanti fakti:

• Nostāsts saista ķīniešu tējas dzeršanas pirmsākumus ar daoistu Yǐn Xǐ (尹喜), Lǎozǐ mācekli: saskaņā ar tekstu «Dào jīng · Tiānhuáng zhìdào Tàiqīng yùcè» (道经·天皇至道太清玉册) «Lǎozǐ izgāja caur Hángǔguān priekšposteni, un Yǐn Xǐ sagaidīja viņu mājās, vispirms pasniedzot tēju» (老子出函谷关，令尹喜迎之于家首献茗). Tas ir senākais rakstveida tējas pieminējums kā rituālas viesmīlības elements.
• Džūsji apriņķa Meidzīja ciemā (梅子垭) joprojām aug 48 seni tējas koki, no kuriem, kā vēsta nostāsti, 7. gadsimtā vāca nodevas tēju imperatorei Wǔ Zétiān.
• Wǔdāng Dào Chá ir vienīgā no «četrām Ķīnas raksturīgajām tējām», kas tieši saistīta ar daoistu tradīciju; pārējās trīs pārstāv budistu (chánchá), konfuciāņu (Lóng Jǐng) un savdabīgu reģionālo (Wǔyī Yánchá) tējas kultūras virzienus.
• Šijaņas rajons ir ūdens pārvades projekta (南水北调中线工程) ūdens sateces baseina galvenā zona, kas padara tējas zemes par vienām no ekoloģiski visvairāk aizsargātajām Ķīnā: rūpnieciskais piesārņojums šeit ir stingri ierobežots valsts līmenī.
• Tējas ceļš «Lielais tējas ceļš» (万里茶道) gāja cauri Šijaņas rajonam: tēja no Udaņa pa Haņšui upi virzījās uz Sjanjanu, tālāk devās uz Siaņu un Zīda ceļu, kā arī caur Iekšējo Mongoliju — uz Krieviju.

13. Salīdzinājums ar citām zaļajām tējām:

• Xī Hú Lóngjǐng (西湖龙井, Xīhú Lóngjǐng): Plakana, presēta lapa, koši zaļa. Aromāts — ceptu kastaņu un pākšaugu; garša «blīvāka» un eļļaināka. Wǔdāng Dào Chá ir vieglāka, svaigāka un ar izteiktāku daoistu «ēteriskumu».
• Xìnyáng Máojiān (信阳毛尖, Xìnyáng Máojiān): Tuvākais «kaimiņš» — arī zaļā tēja no Cjiņba — Huaihe zonas, bet kaimiņu Henaņas provinces. Līdzīgs klimats, tomēr Xìnyáng Máojiān ir savīta adatveida lapa ar izteiktākām zālāju notīm. Wǔdāng Dào Chá parasti ir saldāka un ar pamanāmāku kastaņu raksturu.
• Méizǐgòng Chá (梅子贡茶): Apakšprodukts lietussarga zīmola Wǔdāng Dào Chá iekšienē, no Džūsji apriņķa. Vēsturiski — atsevišķa nodevas marka. Atšķiras ar maksimāli smalku izejvielu (vientuļie pumpuri), delikātu aromātu un vismaigāko saldumu.
• Ēnshī Yùlù (恩施玉露, Ēnshī Yùlù): Vienīgais saglabājies ķīniešu zaļais tējas veids, kas apstrādāts ar tvaicēšanu (蒸青), no Hubei dienvidiem. Pilnīgi atšķirīgs profils — «jūras», ar izteiktu umami un dziļu uzlējuma zaļumu. Wǔdāng Dào Chá kā voka fiksācijas tēja ir ievērojami sausāka, riekstaināka un aromātā spilgtāka.

Noslēgumā:

Wǔdāng Dào Chá — tēja ar tūkstošgadīgu ciltsrakstu un dzīvu saikni ar vienu no lielākajām Ķīnas garīgajām tradīcijām. Tās spēks nav skaļā spožumā, bet mierīgā, sakopotā dziļumā: tīrs kastaņu aromāts, gluda, salda garša un skaidra, atsvaidzinoša pēcgarša. Šī ir tēja vērīgai, nesteidzīgai baudīšanai — no rīta, lai sakopotu domas, vai pēc pusdienām, lai atgrieztu skaidrību. Daoistu mūki dzēra to pirms meditācijas; mūsdienu cilvēkam tā dāvās to pašu dāvanu — dažas minūtes patiesa klusuma tējas tasītē.